Domraksts. Domu raksts. Tie varētu būt domu pavedieni uz papīra, bet īstenībā ir tikai kaut kāds formāls skolas uzdevums. Šoreiz es pārkāpumu šo skolas uzdevuma līniju un rakstīju savstarpēji visai sasaistītus domu pavedienus. Diez kā to uztvers skolotāja?
Man nepatīk tas, ka visi apkārt slimo un arī tas, ka man sāp kakls. Baciļi. Jā, laikam. Viena šķava un visi apkārt jau ir uz saslimšanas robežas. Izdzīvo tikai tie, kas ēd ķiplokos, bet man tie nepavisam neiet pie sirds.
Pēdējā laikā es bieži apskatu vecās fotogrāfijas un domāju par emocijām, kuras noķertas tieši tajā mirklī. Visjaukākās ir neuzspēlētās un dabiskās - bez lūpu saraukšanas, Holivudas smaidiņiem un pārlieku truli domīgām acīm. Man patīk pētīt pārmaiņas (metamorfozes), kas ir notikušas ar mani un maniem draugiem. Varbūt tāpēc es arī tik ļoti augstu vērtēju visas vecās un jaunās bildes. Tur ir daļiņa manas vēstures, daļiņa manis pašas.
Es gribu atpakaļ vasaru - banāli, bet es patiešā to ļoti, ļoti vēlos. Laikam nāksies izturēt ziemu, mierinot sevi ar domu, ka pēc ziemas vienmēr nāk pavasaris, pēc kura svaukārt nāk vasara. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru