otrdiena, 2009. gada 25. augusts

A lost ball in the high weeds.


Šodien, esot baleta nodarbībā pie stangas, man pēkšņi palika garlaicīgi. Es skatījos ārā pa logu un domāju, un beigās es pat nezinu, no kā es noguru vairāk - no ilgas domāšanas vai no divu stundu garās nodarbības. Jebkurā gadījumā sajūta nebija no tām labākajām.
Vakarā mēs nolēmām apciemot savu bijušo skolotāju, kaut gan skolotāja viņa vienmēr ir un paliks. Atmiņas un visai savāds saldējuma kokteilis, dzēlīgas sarunas un smiekli, jā, arī neveiklas klusuma pauzītes, kad katrs laikam pārcilāja galvā kopā pavadītos piecus gadus. Jebkurā gadījumā jauks vakars ar nostaļģijas piegaršu.
Kā jau katru dienu, arī šodiena lepojas ar īpašām domām manā galvā. Šoreiz tās bija saistītas ar vīrieti, kuru netīšām notrieca trolejbuss. Man nepatīk asinis, bet viņš izrādījās dzīvs, un tā dēļ, ka viņš bija piedzēries un skrēja pakaļ trollim, man nācās salt uz tilta un gaidīt kādu izredzi, ar kuru es varētu miermīlīgi nokļūt mājās. Apmēram tādā pašā juceklī tobrīd raisījās manas domas, bet dažreiz neliels sajukums un nekārtība ir tīri patīkama. Mākslinieciska nekārtība manā galvā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru