Reizi gadā notiek Rīgas svētki, reizi gadā ir 1.septembris un reizi gadā nogatavojas āboli. Gadā ir 365 dienas, un tas nozīmē, ka nākamie salūti, pastaigas pa Vecrīgu, karsējmeiteņu apbrīnošana un dažādi skrējieni būs tikai pēc rudens, ziemas un pavasara. Pēc tam atkal 365 vai 366 dienas gaidīšanas un tad atkal.Mākoņainās dienās ir laiks padomāt, un šodienas padomāšanas auglis ir tas, ka dzīvē notikumi rotē, tas ir, notiek pastāvīga cirkulācija jeb rotācija. Bet. Ir notikumi, kas ir ārpus visa šī cikla, tādi, kas neatkārtojas, tādi, kurus atkārtot nevar. Piemēram, vairs nekad mēs nesmiesimies tik skaļi par vienu un to pašu joku, mūsu smiekli būs citādi un arī smieklu krunciņas noteikti atradīsies citur, ābols nenokritīs vienā un tai pašā laikā un vietā divreiz, es vairs nemācīšos 10. vai 11.klasē, man vairs nekad vairs nebūs 16 gadi. To visu varētu apvienot zem viena virsraksta - nostaļģija.
Arī šodien es smaidu.
Vienā grāmatā bija rakstīts, ka ir jāizvairās no kursīviem, bet kas vainas pārnestai nozīmei?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru