Revanche. Another chance?

Revanšs - 1) gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās; 2) otrreizēja cīņa, spēle, sacensības, kas sāktas, lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudējis pirmajā cīņā, spēlē.

Gandarījuma gūsana par zaudējumu? Re, izrādās, ka tā arī var. Arī ļaut uzvarēt otram. Bet man kaut kā tomēr šķiet, ka tas tā tikai īsterminā strādā, varbūt vēlāk, varbūt vēlāk. Pagaidām laika pietiek tikai uzvarēt, ja arī zaudēt, tad drīzāk dot iespēju sev labot kļūdas un izprast spēles stratēģiju. Arī izprašanai laika brīžiem nepatīk, baigais jaunības maksimālisms. Tikai nebremzēt.
Viss rit labi, tā raiti un tekoši. Pieļautās kļūdas tiek labotas, otrās iespējas tiek dotas un patērēts laiks arī skaidrošanai un kaut virspusējai, bet tomēr izprašanai. Brīvajās dienās mēģinu savākties, izbaudīt sniegoto laiku, sniegoto draugu kompāniju, sniegoto visu, jo pārāk ilgi bija pelēki. Man patīk arī sesija, kad laiks ir atvēlēts tikai un vienīgi man, tam, kā es spēju mācīties, tam, kā spēju sagatavoties, un tam, kā es spēju nemācīties un negatavoties. Līdzsvaru var atrast, tikai balstoties uz savas mērķtiecības, neatlaišanās un gribasspēka, nebūtu noguruma, būtu pavisam gludi. Vēl bez noguruma traucē šaubas par to, ko es vispār daru, mācos, bet apzinos, ka tas nevar būt attaisnojums mazākai kaut kā darīšanai, drīzāk pretēji, var mēģināt sev pierādīt, ka šis viss var būt arī lieliski. Tikai mazlietiņ vairāk pārliecības.
Tikmēr manā dzīvē ir atkal parādījies laiks grāmatām, šoreiz ne tikai mācību, bet arī visādām citām, visnotaļ jaukām un, galvenais, daudz. Murakami pabeigts ar sajūsmu, mēģināju pēdējās lapas izvilkt pa vairākām dienām, lai tā izjustāk, bet neizdevās. Patīk grāmatas bez trekna punkta beigās. Hese iesākts, bet kaut kā neiet, laikam nav mans, toties visu grāmatu sarkasts "izlasīt!" strauji aug, kas tik tiešām priecē, jo atliek vien ņemt un lasīt, nav jāmeklē. Ir labāk.