Pilnīgi slapja ierados mājās pēc savas burvīgās tūres pa Vecrīgu ar riteni. Viss sākās skaisti - labs laiciņš, jauka atmosfēra Vecrīgā un sarunas. Bet beidzās? Beidzās ar pamatīgu lietusgāzi. Uz Akmens tilta es vairs īsti neredzēju, kur braucu, jo ūdens straumēm pilēja pār manu pieri un, no tilta nobraucot, nācās pāriet uz baskājaino divriteņa mīšanas metodi 
(visai sāpīgi, tomēr labāk nekā žļukstošās kurpītēs). Tikmēr manas drēbes kļuva arvien slapjākas un caurspīdīgākas. Prātā nāca visādas ne visai labas domas un skaļas dziesmas, kurām arī tika ļauta vaļa (par laimi skatītāju nebija). Tā nu es nonācu mājās visai pabriesmgā paskatā un novilku visas tās slapjām grīdas lupatām līdzīgās drēbes. Tad nu šīs ne visai omulīgais notikums izraisīja manī omulības trūkuma deficītu un mans plāns šim vakaram ir sekojošs - karsta duša, silts halātiņš, garšīgas kūkas cepšana, grāmatas lasīšana, ērti ieritinoties zem segas, filma un daudz tējas. Manuprāt, visai idilliski, turklāt grāmata man ir labu labā, par Van Goga dzīvi. Satriecoša personība, kuras vārdus gribas citēt visu laiku, jo ģeniālāk un vienkāršāk pateikt nevar. Viņa sāpes, ciešanas, kūsājošā mīlestība pret visu un visiem un nelīdzsvarots raksturs, kas ved viņu no vienas galējības otrā. Lasot par šī mākslinieka dzīves gaitām, es jūtos nedaudz pelēka un niecīga, un salīdzinājumā ar viņa kūsājošo dzīves ritmu manējā dzīve šķiet stāvam uz vietas. Ir jāmāk likt lietā savi talanti, un tas man vēl jāiemācās.
(visai sāpīgi, tomēr labāk nekā žļukstošās kurpītēs). Tikmēr manas drēbes kļuva arvien slapjākas un caurspīdīgākas. Prātā nāca visādas ne visai labas domas un skaļas dziesmas, kurām arī tika ļauta vaļa (par laimi skatītāju nebija). Tā nu es nonācu mājās visai pabriesmgā paskatā un novilku visas tās slapjām grīdas lupatām līdzīgās drēbes. Tad nu šīs ne visai omulīgais notikums izraisīja manī omulības trūkuma deficītu un mans plāns šim vakaram ir sekojošs - karsta duša, silts halātiņš, garšīgas kūkas cepšana, grāmatas lasīšana, ērti ieritinoties zem segas, filma un daudz tējas. Manuprāt, visai idilliski, turklāt grāmata man ir labu labā, par Van Goga dzīvi. Satriecoša personība, kuras vārdus gribas citēt visu laiku, jo ģeniālāk un vienkāršāk pateikt nevar. Viņa sāpes, ciešanas, kūsājošā mīlestība pret visu un visiem un nelīdzsvarots raksturs, kas ved viņu no vienas galējības otrā. Lasot par šī mākslinieka dzīves gaitām, es jūtos nedaudz pelēka un niecīga, un salīdzinājumā ar viņa kūsājošo dzīves ritmu manējā dzīve šķiet stāvam uz vietas. Ir jāmāk likt lietā savi talanti, un tas man vēl jāiemācās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru