Šovakar, neskatoties uz to, ka biju uz "Pieneņu vīnu" Kalnciema ielas kvartālā, visu laiku galvā skan Prāta Vētras jaunās dziesmas "Starp citu" liriskā beigu daļa - patīk vārdi, patīk noskaņa. Noskaņa šodien viscaur ir gaužām patīkama - Vīnes strūdele Burgā, sviestmaizītes, avenes un jauka mūzika Kalnciema ielā un tāds mierīgs garastāvoklis tagad mājās.
Kāpēc vēl viens ieraksts šodienā? Nezinu, jo šķiet, ka kaut kas nav pateikts, kaut kas, ko gribēju uzrakstīt jau pirms, bet tad neiedomājos vai aizmirsu, taču grūtības ir tajā, ka šis "kaut kas" tiešām nav definējams, jo drīzāk ir balstīts emocionālā līmenī, bet izteikt sajūtas vārdos ir grūti. Ja jāmēģina, tad varētu sanākt apmēram tā - cerības, vakars, ilgas, melanholija, mērķi, trauksmainība. Nekas laikam īsti nav skaidrs, taču, jā, iekšā kaut kāds karuselis, kuru gribas palaist ārā. Tā uz ilgu, tā kārtīgi. Ko es šobrīd ar šo visu pateicu? Neko, izlaidu kaut daļu karuseļa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru