Numbers and bestsellers.

Jāsāk būtu ar to, ka jau divdesmito gadu pēc kārtas es sagaidu pirmo septembri, nē, laikam sanāk deviņpadsmito, jo pirmajā gadā viss sākās ar divdesmit ceturto. Šogad pirmais septembris ir tieši tāds pats kā divdesmit devītais augusts vai arī ceturtais jūlijs - ir vēss, nedaudz pelēcīgi zils un lietains, nosacīti, rīts. Šodien ir sestdiena, tāpēc pirmā septembra simtmiljoni asteru un gladiolu, un balto pušķu matos, kā arī melno svārciņu un kaklasaitīšu parāde būs tikai pirmdien, trešajā, kas varbūt īstenībā ir veiksmīgi mazajiem un arī nedaudz lielākiem, arī man, jo atkal jauns sākums. Pirmie septembri laikam ir nozīmīgāki sākumi par pirmajiem janvāriem, jo daudziem tieši tas ir tāds simbolisks "augšup solis nākamajā līmenī" notikums. Bet tas tik tā, tāpēc ka pirmais.

Ir skumīgi. Ne jau tāpēc, ka beigtos vasara vai kaut kā tā, bet tāpēc, ka iekšā ir tieši tāds pats haoss, kā bija iepriekš, nejūtu, ka būtu uzlabojumi. Ar galvu iekšā rutīnā, remontā un grāmatās, kas, protams, nav slikti, bet nav arī tā priecīgi. Runājot par grāmatām - es tiešām nesaprotu, kas notiek ar cilvēkiem, ja par bestselleriem kļūst kaut kas, kas nav vispār pat lasīšanas vērts (Fifty shades of grey). To es nesaku, balstoties uz stereotipiem, es izlasīju, godīgi no vāka līdz vākam, bet paliku vīlusies - atgremojums no tā, kas reiz jau bijis populārs (Twilight), piesātināts ar kairinošām detaļām, kas apnīk jau pēc dažām pirmajām nodaļām, un vispār, hmm, truli un sekli. Reti, kad tā var pateikt par kādu grāmatu, bet nu šoreiz es tiešām tā jūtos, iespējams, tāpēc, ka paralēli lasīju Ficdžeralda romānu, kur valoda un rakstīšanas stils ir nesalīdzināma ar tiem banālajiem "blā, blā, es tevi mīlu un esmu neveikla" dialogiem. Tagad esmu iesākusi Murakami 1Q84, kas pagaidām izskatās daudzsološs, gan tādēļ, ka Murakami stils mani jau iepriekš ir uzrunājis un turpina uzrunāt jau pirmajās nodaļās, gan tādēļ, ka stils, valoda, lai arī tulkojums no japāņu, ir patīkamāka, un arī - kaut kas svaigāks pēc klasiķiem nenāk par ļaunu.

Jā, jā, aizmirsu - septembris ir lielisks kaut vai tāpēc, ka atsākas mana teātrbaletoperu sezona, un ir jau sapirktas biļetes uz gribētākajām izrādēm!