Passion.

Kad intensīvajai jogai pievienojas vēl joga prātam, kļūst pavisam sarežģīti, lai gan pēc idejas visam, prātam un ķermenim, vajadzētu tieši beidzot nostāties līdzsvarā. Nekā nebija. Smadzenes ir apmetušas kūleni un spītīgi nevēlas atgriezties normālstāvoklī, tāpēc es visu laiku haotiski, izbārstīti un drudžaini domāju, mēģinu saprast un salikt pa plauktiņiem, bet man ir sajūta, ka tieši tas ir tas, kas austrumu mācību kvintesencei liedz sasniegt manu iesūnojošiem rietumu uzskatiem pārpildīto prātu. 

Vakar vakarā es stājos nopietnākās attiecībās ar budismu. No nevīžīgiem small talkiem, kas mūs saistīja pagātnē (pāris lekcijas Japānas vēstures ietvaros, pāris - Senķīnas vēsturē), vakar es saņēmos paskatīties tam acīs un ierakties dziļāk par visiem zināmo Nirvānu, meditācijām un jogām. Rezultāts graujošs. Nespējam šķirties joprojām, bet ne tāpēc, ka viss būtu tik lieliski, bet tāpēc, ka nespējam atrisināt savas attiecības. Tas, kas visvairāk traucē, ir nepārvarama vēlme visu definēt, klasificēt, izprast, izanalizēt, paskatīties uz lietām, balstoties uz rietumu filosofijas pamatprincipiem. Teiksim, ja nav garīgās substances, tad ir fizikālisms, ja nav fizikālisma, tad jābūt duālismam, tas ir, gan materiālajai, gan fiziskajai substancei, bet kā, bet kā un vēlreiz kā var būt tā, ka fiziskajai nozīmes nav, bet garīgā nepastāv? Jā, pieci agregātstāvokļi esot tas, kas veido cilvēku, to kombinācijas arī esot tas, kas pārdzimst, transmigrējas, bet kā? Zinu, ka šo saprast man ir sarežģīti tāpēc, ka gribu visu piesaistīt matērijai, gribu "sataustīt" vai iztēloties, kas ir tas, kas pārdzimst, kas ir tas, uz ko darbojas karma, gribu nosaukt visu vārdos, bet pagaidām atbildes nav. Labā ziņa ir tā, ka mūsu attiecības tuvākajā laikā nebeigsies un ka varbūt radīšu sev vajadzīgās atbildes, jo izskatās, ka Ķīnas kultūras un literatūras kurss būs interesantākais, kas līdz šim studijās piedzīvots, ka lasāmā literatūra arī piedāvā daudz, lai arī komplicētu atbilžu un ka pavērās iespējas attiecības ar budismu uzlabot arī virtuālajā vidē, kur mūsu pasniedzējs LU Open Minded platformā lasa lekcijas. Būs raženi, būs skaisti. 

Austrumu pētniecība, cik nu šajā līmenī to var saukt par pētniecību, ar budismu nebeidzas. Paralēli tam veidojas attiecības arī ar hinduismu, kur pagaidām vēl var izklaidēties ar leģendām, mitoloģijām un krāsainām bildītēm, bet tas tikai sākums. Drīz, drīz veidosies kaut kas arī tur, kas zina, varbūt krietni nopietnāk un dziļāk. Un daoisms. Un konfuciānisms. Un legālisms. Mani nepamet cerība, ka reiz, izzinot šīs visas tradīcijas, doktrīnas, man būs vieglāk saprast to, ko nesapratu laikā, kad biju Ķīnā, tas ir, ķīniešus - viņu dzīvesveidu, viņu domāšanu, viņu pasaules uztveri. To vēl redzēs, bet šobrīd pārdomu jūra nav vārdos ieliekama, un nevajag arī, būs par daudz.