Bubbles with basil seeds.

Šķita, ka arī mums ir sācies rudens, jo lija un temperatūra arī nolaidās zem 30 grādu atzīmes, bet nekā, šodien atkal ir pāri 30, saule un rīt braucam uz jūru, Shenzhen. 

Noslēdzās mūsu trakais mācību maratons, kad bija jāmācās daudz un tikai ar vienu brīvdienu, jo, redz, brīvlaika dienas ir jāatstrādā. Toties tagad atpūta šķiet vēl vairāk pelnīta, un nav pat īsti bail par to, vai būs, kur dzīvot, par to, vai būs, ko apskatīt, un vai pludmalē būs maz vieta, kur spert soli. Lielākā vēlme ir uz mirkli izrauties no campusa un varbūt, bet tikai varbūt pagulēt kaut nedaudz mīkstākā gultā. Jauni iespaidi, jaunas dvesmas, lai pēcāk varētu atkal ienirt ikdienā. 

Ikdiena, starp citu, ir kļuvusi krāsaināka. Dienām ritot, atklājam arvien jaunas vietas, kur garšīgi paēst, kur atrast visādus labus dzērienus (šodien dzēru svaigi spiestu passion fruit sulu ar  bazilika sēklām, garšoja vairāk nekā lieliski, un vēl topā ir bubble milk tea (tēja ar pienu un dabīgām tapioka pērlītēm), kur pastaigāties un ar ko parunāties. Nepagāja ne mēnesis, kā jūtu, ka pamazām iedzīvojos, sajūta - jauka. 

Passion fruit juice with basil seeds

Burbuļtējas (šobrīd garšīgākās, ko dzēru, ir Dakasi dzērienu bodes piedāvātās)

Pagājušā nedēļā atšķīrās ar to, ka katru vakaru, tumsai iestājoties, un te tā iestājas agri, devos uz stadionu skriet un pavingrot. Tur ir sava atsevišķa dzīve, un galīgi ne tuvu kā mums Latvijā. Stadionā cilvēki savācas, lai pastaigātu, tās var būt pastaigas ar bērniem, bez bērniem, ar skanošu klasisko mūziku magnetafonā vai radio pārraidi telefonā, tā var būt arī staigāšana atmuguriski vai vienkārši izplēstām rokām, var arī skriet, bet galīgi nav svarīgi kādā apģērbā, jo to var darīt gan uzvalka kreklā, gan kleitā un papēžkurpēs. Galvenais mērķis ir neļaut normāli skriet cilvēkiem, kas tiešām mēģina normāli pasportot, bet, ziniet, pie tā pierod. Tā tiešām interesanti te tas viss, bet ir lieliski, ka var ko tādu novērot un, galvenais, ka var izkustēties.

Starp citu, te vingrošana un visādas citādas fiziskās aktivitātes ir ļoti populāras. Ik rītu cilvēki, pārsvarā gados, savācas parkā un ļoti lēnām vingro, daži staipās, daži trenējas pie stieņiem, bet fakts kā tāds - Rīgā nekad neredzēsi, ka pensionāri publiski ko tādu darītu. Līdz ar to ielās ir redzams mazāk apaļīgu cilvēku, un, ja tādi ir, tad pārsvarā gados jaunāki. Pieļauju, ka visas šīs aktivitātes ir vairāk ne tāpēc, lai saglabātu formu, bet tāpēc, ka tas ir saistīts ar garīgo pusi, tādi kā rituāli, kas cilvēku pavada visu dzīvi. To var nosaukt arī par mieru un visbeidzot - harmoniju.