Choices.

izvēlēties

-vēlos, -vēiles, -vēlas, pag. -vēlējos.

1. Izmeklēt (sev) piemērotāko, vēlamo (no daudziem vai vairākiem); izraudzīties. I. audumu mētelim. I. specialitāti. I. diplomdarba tematu

izmeklēt

-ēju, -ē, -ē, pag. -ēju, pārej.

1. Meklējot izraudzīt, izvēlēties (no daudziem). I. piemērotu kaklasaiti. I. labākos ābolus. I. vajadzīgās grāmatas.

izraudzīt

-raugu, -raugi, -rauga, pag. -raudzīju

1. Izmeklēt (no kāda kopuma piemērotāko, atbilstošāko);izraudzīties; izvēlēt; izvēlēties. I. vietu ēkas celšanai. I. kandidātus. Kolektīva izraudzītie pārstāvji.

izvēlēt

-ēju -ē, -ē, pag. -ēju, pārej.

1. Izvēlēties. ( parasti divd. izvēlēts ) Vasarnīcas celšanai izvēlēta gleznaina vieta. Kursadarbam izvēlēts aktuāls temats. Gaumīgi izvēlēti rotājumi.

vēlēšanās

s.

1. Iekšējā tieksme pēc kā; tās izpausme. Neatvairāma vēlēšanās. Man nav vēlēšanās tur iet. Piepildīt savu vēlēšanos. Izpildīt kāda vēlēšanos. Katru vēlēšanos nolasīt no acīm. — (uzminēt un censties izpildīt).

(latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca)

Tad nu tā. Izvēle izvēles galā, izvēles katru dienu. No šīm definīcijām nav skaidrs, ko tieši nozīmē izvēlēties, jo viens skaidrojums noved pie otra, un otrs pie trešā, kurš, savukārt, - pie ceturtā, un tas līdz ar to atpakaļ pie pirmā. Nav skaidrs, vai izvēle ir brīvas gribas vadīta, vai trešās personas un kultūras iespaidota, un, ja ir atšķirība, tad kāpēc abām tādām izvēlēm ir viens un tas pats vārds, ja to nozīme ir fundamentāli atšķirīga, un, ja tas nav svarīgi vai arī nozīmē vienu un to pašu, tad kāpēc vārds "vēlēšanās" paredz tikai "iekšēju tieksmi pēc kaut kā"? 

Cilvēks izvēlas, izraugās, izmeklē katru dienu, un, vadoties pēc kultūras teorijas nesenajām lekcijām, izvēles ir principā tas, kas atspoguļo, nosaka, reprezentē mūsu kultūras identitāti, vai arī tas, kā kultūras identitāte izpaužas mūsos. Ja iepriekš es nespēju izšķirties un saprast, kurā frontē saistībā ar brīvo gribu esmu es - fizikālisma vai duālisma, tad tagad, pat pieņemot, ka, jā, brīvā griba ir un mēs tomēr neesam ķīmiski-fizikālu procesu mašīnas, sākas neskaidrības par to, cik tad brīva tā izvēle ir, cik individuāla. Ja es, klaiņojot pa veikalu ar iepirkumu groziņu rokās, pieķeru sevi pie domas "hmm, varētu nopirkt to un to, jo tam ir atlaide (tas nekas, ka tas tāpat ir dārgāk par pārējām lietām) un jo tas ir patīkami iepakots, un jo es nesen dzirdēju, ka tas ir labs" vai arī, ja domāju par savām nākotnes iespējām, balstoties uz to, cik, kur un kas ir teikts, pieņemts un apgalvots - vai tās ir brīvas, individuālas izvēles? Vai es izvēlētos to pašu, dzīvojot pilnīgi citā vidē? Nē. Jo vide veido mani, kultūra veido mani, un līdz ar to veido manas izvēles. Pat, ja es abstrahējos no visām reklāmām, viedokļiem, vispārpieņemtajiem standartiem, es neticu, ka spētu izvēlēties INDIVIDUĀLI, jo diemžēl tas viss jau ir manā galvā un izveidojis savu tīklu, caur kuru es redzu, vai te gribētos teikt, neredzu lietu būtību (te nu atkal - kāda tad ir tā lietu būtība, ja katrs tās redzam atšķirīgi? vai ir tāda universāla, kopēja realitāte?). Tātad atliek vien secināt, ka izvēle, lai arī kāda un kā iespaidota tā būtu, mūsdienās ir pārāk glorificēta.

individuāls

īp.

1. Tāds, kas raksturīgs tikai atsevišķam indivīdam; īpatnējs, savdabīgs.Individuālas īpatnības. I. stils. Tēls ar individuālām iezīmēm.
2. Tāds, kas pieder vienam; tāds, ko radījis vai veic viens; personisks.Individuālā saimniecība. Individuālā celtniecība. Individuālais zemnieks — zemnieks, kas saimnieko savā privātsaimniecībā.
3. Tāds, kas attiecas uz atsevišķu indivīdu, ir paredzēts vai piemērots tam.Individuāla pieeja. Individuālais darba plāns. I. pasūtījums.

Man ir nopietnas aizdomas, ka man šodien vārdiem zūd jēga. Jo vairāk lasu, jo mazāk saprotu, jo vairāk jautājumu. Likšu mierā izvēles, liberālismu un brīvo gribu. Palikšu pie domas, ka "izvēle" ir tikai vārds, un ir nenormāli daudz dažādu types of choices. Paldies.