Table.

Ārā snieg, bet man ir silti. Tā iekšēji, jo ir mierīgi. 

Šodien un vispār pēdējās dienas arvien saskaros ar to, cik latviešu valoda ir ierobežota. Trūkst vārdu, lai izteiktos pietiekami konkrēti ar visām sajūtu, domu niansēm; arvien biežāk nākas lietot kādu vārdu angļu vai krievu valodā, vai arī vienkārši aizdomāties un mēģināt vienu domu izteikt krietni garāk, nekā gribētos, un sapīties. Sapīties vārdos, sapīties domās, pazust tulkojumā. Vārdnīcā vārdiem, piemēram, no angļu valodas, kam ir diezgan izteikta nozīmes nianse, tulkojumā piedāvā vienu plakanu latviešu vārdu, kas nemaz nespēj atainot,ietērpt vārdos manu ideju. It kā bagāta, skanīga, skaista valoda, bet tomēr laikam vēl pārāk nenobriedusi.

Piektdien kārtējo reizi paņēmu rokās Rasela filosofijas problēmas un kārtējo reizi izlasīju par galdu un tā ideju, un, protams, kārtējo reizi ieslīgu dekartiskās pārdomās. Tātad īsumā par Rasela galdu - nav pierādījuma, ka galds eksistē ārpus manas apziņas kaut kādā ārējā realitātē (ja mēs pieņemam, ka tāda vispār ir), iespējams, tādas patstāvīgas galda idejas nemaz nav, jo, kad sākam raksturot to galdu, tīri vadoties pēc saviem maņu orgāniem un piefiksējot izjūtas, sanāk kaut kas ļoti nedrošticams. Respektīvi,  sajūtas: galda krāsa - es saku, ka tas ir brūns, bet ēnā tas ir tumšāk brūns, gaismā tas ir gaišāk brūns, un rezultātā es nemaz nevaru pateikt, kas ir šī galda īstā krāsa, arī par galda cietību mēs nevaram būt pilnīgi droši,jo, uzspiežot ar lielāku spēku pret galdu, tas šķiet cietāks, jo spiediens ir lielāks, uzsitot - sajūta ir pavisam cita, paglaudot - vēl cita, tāpat arī ar formu - tīri idejiski es zinu, ka galds ir taisnstūra formas, taču skatoties no dažādiem rakursiem, tā forma ir dažāda (perspektīva, skatpunkts utt.). Tā var turpināt bezgalīgi, un visbeidzot nonākt pie tā, ka galds ir tikai manas iztēles auglis, turklāt tāds manāmi izplūdis un nekonkrēts, tāpat kā arī visiem pārējiem cilvēkiem, ka tas,ka es patiesībā tikai zinu,kādam tam galdam vajadzētu būt (brūnam, cietam, taisnstūra formas); ka mana iztēle arī, iespējams, ir citu lieta spēcīgi ietekmēta un nemaz nepastāv, un tad, jā, cogito ergo sum, kas, hā, arī nemaz tik viennozīmīgi, ja pamoka šo virkni tālāk un dziļāk.

Un, ja vien šis viss robežotos tikai ar galdu. Galds ir tikai galīgi vienkāršots piemērs, lai mēs,mirstīgie, filosofiski vāji izglītotie cilvēki, spētu saprast, ka nedrīkst,nedrīkst, nedrīkst stāvēt pilnīgi droši un nešaubīgi ar abām kājām savā realitātē, pierādot visu ar formulām un zinātni. Drošticami? Ne-e.