Šogad atpūta ir tiešām pelnīta, vismaz es to tā jūtu, un to kārtīgi izbaudu.
Pēc tiešām ilgiem laikiem šobrīd ir sajūta, ka gandrīz viss, viss, viss ir nostājies kaut cik savās vietās. Ir drošības sajūta, ir laimes sajūta, ka esmu tur, kur man ir jābūt, dažādos aspektos. Protams, ir lietas, kas trūkst, lietas, ko varētu vēlēties, ko varētu pagarināt un izbaudīt, taču tā būs vienmēr, tāpēc es priecājos līdz sirds dziļumiem par to, kas man ir šobrīd un, protams, par saviem sapņiem. Hmm, pārlasot tikko uzrakstīto, nosmīnēju par to, cik saldi šis viss skan, bet nu, tik skaistās, baltās un ziemīgās brīvdienās, šis ir tieši vietā.
Būtu gaužām gari rakstīt atskaiti par padarīto, to drīzāk varētu atstāt Vecgada vakaram nelielām pārdomām sev pašai, lai sliktās lietas netiktu ietērptas rakstītos vārdos un labās lietas paliktu tikai tur, kur tām jābūt - manī. Tomēr varu teikt, ka šis gads, tā kā tas ir gandrīz pagājis, ir bijis tiešām dažāds - no pilnīgiem pagrimumiem, uz nedaudz ko cerīgāku, un no cerīgāka un patiešām siltām un jaukām sajūtām.
Mācībām līdz janvārim ir pielikts punkts, kaut gan nē, drīzāk komats, darbā šodien vēl pēdējā diena pirms svētkiem, un, jā, man tas viss nenormāli patīk, un, ja vien ne nogurums, es pat bēdātos, ka šis uz laiku ir apstājies, lai gan atelpa nekad nevienam nav nākusi par ļaunu. No emocijām visam klāt pēdējā laikā nācis klāt gandarījums - gandarījums, skatoties uz konspektiem, gandarījums, skatoties uz savām meitenēm, kad viņas dejo vecāku priekšā deju studijas eglītē, gandarījums par to, ka es neesmu sašļukusi, ka turos.Eh, priecīga nopūta. Baltas jums visiem šīs dienas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru