Šodien es nolēmu nebūt naiva un neticēt lietām, kurām gribas ticēt. Šodien es nolēmu mācīties skatīties uz lietām ar vēsu galvu, mēģinot atmest malā emocijas, un necensties sevi iedrošināt bez īpaša iemesla. Šodien, bet īstenībā arī vakar, es sapratu, ka ilgojos pēc saviem draugiem, kas ir prom, jo jaunus un patiesus iegūt šajā vecumā nav vienkārši un nav arī īsti vēlēšanās, un galvenais uzticēšanās. Tagad atliek vien atcerēties to arī rīt un parīt, un varbūt tad viss nešķitīs tik drūmās krāsās krāsots.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru