Vakardiena bija viena no īpašākajām dienām pēdējo nedēļu laikā. Pienāca tas liktenīgais brīdis, kuru mēs tik ļoti ilgi gaidījām un negaidījām reizē, brīdis, par kuru visi zināja, ka tas pienāks, brīdis, no kura visi baidījās un gaidīja, kad varēs atzīmēt kalendāros, brīdis, kas izmainīja mūsu dzīvi par 180 grādiem. KSENIJAS ISTABĀ BIJA MILZU TARAKĀNS!
No rīta nekas neliecināja par gaidāmo notikumu. Ar meitenēm aizgājām mierīgās pusdienās mūsu Ximen ēdnīcā, kur ēdām rīsus ar tomātiem un citiem labumiem, vēlāk paņēmām banānu-šokolādes dzērienu un mierīgi devāmies mājās. Pamācījāmies, paskatījāmies seriālu, īsumā - viss kā parasti. Astoņos tikāmies uz vakariņām un ļoti garšīgi paēdām. Pienāca vakars. Liktenīgais vakars. Miegs nenāca nemaz, tāpēc laiski lasīju, klausījos mūziku, līdz divos naktī facebookā pienāk satraukuma pilna ziņa no Ksenijas:
1:45Ksenia Deikun
Čau! esi te?
1:45Kristiāna Meldere
jā
1:46Ksenia Deikun
man tagad zem gultas (laikam) ir kaut kāds "tarakāns" NEREĀLA izmēra!
NEREĀLA
1:47Kristiāna Meldere
OMG
1:47Ksenia Deikun
es tādus redzēju tikai filmās
es nezinu ko darīt, es tiešām nezinu...
man ir panika
Tad, nu, es saņēmu drosmi rokās un devos klauvēties pie Vendijas, kas, kā izrādījās, arī negulēja. Vendija bija ļoti satraukta, es pieļauju, ka viņa juta tuvojamies briesmas. Paskatoties uz mani izbiedētu skatienu, viņa teica: "Kristiān, mums jāsagatavojas". Paskatījās apkārt istabai un tad nolēma, ka arī Ksenijas istabā gan jau atradīsim piemērotus ieročus. Tā nu mēs, uztraukumiem un baiļu pilnas, devāmies uz 11.stāvu.
Ksenija stāv pie savas istabiņas durvīm ar zandali vienā rokā un matu laku otrā rokā. Vēl kādas piecas reizes pasaka, ka viņai ir panika, un es saprotu, ka panika ir arī mums. Iebrucējs esot ap 7 cm garš un ļoti resns. Atrāpojis no vannas istabas un devies taisnā ceļā uz balkonu, kur Ksenija mēģināja viņu nogalināt, taču kā rezultātā viņš esot meties viņai pakaļ un viņa izskrēja no istabas, nezinot, kur briesmonis ir palicis. Lai vai kā, Ksenija bija diezgan droša, ka viņš ir zem gultas. Protams, ka neviena no mums nespēj saņemties paskatīties zem gultas, viss, kas mūsu spēkos, bija stāvēt pie istabas un aizturētu elpu gaidīt. Pēkšņi gaitenī parādās Laura un Kristīne, kas atgriezušās no kāda pasākuma. Protams, viņas arī tiek pieaicinātas svarīgajai plāna izstrādes apspriedei. Bezbailīgā Kristīne dodas iekšā un ar lukturīti skatās zem gultas, bet tarakāna tur nav (es pati tam lieciniece), viņa nav arī zem tumbiņas, nav arī uz balkona, nemaz nerunājot par to, ka viņa nav arī skapī un nav miskastē. Mistika. Ksenija gan bija pilnīgi droša, ka viņš kaut kur apmierināts sēž un gaida, kad mēs visas aiziesim, bet, vēlreiz visu pārmeklējot, secinājums viens - viņš laikam devies labākos medību laukos, tur, kur neviens viņu nepūš ar laku un nemet viņam virsū grāmatu. A ja nu viņš devies pie kaimiņos esošās otras Lauras? Arī otra Laura pamodās un dusmīgi jautāja, kāpēc mēs, pie velna, tā trokšņojot, bet, izdzirdot liktenīgo stāstu, arī viņai aizrāvās elpa un bailēs iepletās acis.
Viens ir skaidrs - mūsu ikdiena ir pamatīgi satricināta, nu ir vairāk nekā saprotams, ka tie briesmoņi reāli eksistē, ka viņi var mūs pārsteigt nesagatavotas kuru katru mirkli. Sadosimies visi rokās un cerēsim, ka tik briesmīgas nakts vairs nebūs.
Papildinājums:
Turpmākie izmeklējumi liecina, ka arī Vendija nedaudz pēc vieniem saņēma ziņu skypā, kuru viņa diemžēl pamanīja tikai pēc lielā notikuma.
[1:14] Ksenia:
VENDIJA!!! PALIIDZI!!!!!!!!!!!!! Mana istabā ir kaut kāds tarakāns tāda izmeera, ka tu pat nevari iedomaties...es tādus redzeeju tikai filmās! Es noteikti šodien neaizmigšu, ja viņu nenogalināšu! NEZINU KO DARIIT! NOPIETNI! (worry)
Un vēl jāpiebilst, ka Ksenija nav no bailīgajām, lai neteiktu pretējo. Pat stiprākie salūst tādu šausmu priekšā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru