Visi par to runā - tie kas lasīja, kas nelasīja, tie, kas zināja un mīlēja, un arī tie, kam nav ne jausmas, par ko viņi runā. Kaut kas jāsaka arī man, jo man Imanta Ziedoņa daiļrade neaprobežojās tikai ar obligāto literatūru skolā un albuma "Viegli" noklausīšanos. Jā, Ziedonis ir visur, Ziedonis un Visums un pat brīžiem - Ziedonis ir Visums. Fiziskais ir zudis, taču garīgais? Kur gan tas var pazust? Tas ir tas mantojums, tas devums, ko viņš ir atstājis, tās ir tās rindas, kas palika atmiņas, pierakstītas uz burtnīcu malām un daudzajos domrakstos skolā, tās ir tās atziņas, kuras šķiet trāpīgas un patiesas. Tas neturpināsies, jā, tas paliks tik daudz, cik tas ir šodien, taču tas nekur nepazudīs. Es negribu citēt, ne šodien. Ir pienācis laiks, un katram tāds pienāk, paliek tikai laika jautājuma un apziņa par to, ko katrs aiz sevis atstājam. Viņš atstāja.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru