Homogeinity versus heterogeneity.

Durkheim called these 'collective representations', recognizing the symbolic nature of social solidarity. It seems ironic in the extreme that simple, homogeneous societies are intent on creating difference where little exists, while complex. heterogeneous societies must strain mightily to create unity out of organic diversity.

John Monaghan and Peter Just
"Social and cultural anthropology"

Un tā vienmēr - mums kaut kas ir, mēs kaut kā dzīvojam, bet vajag pretēji (antropoloģijas lekcija šodien ir mana mīļākā lekcija, antropoloģijas grāmata - jau kādu laiku spēj aizraut). Tiecamies uz homogenitāti, sasniedzam to, bet tad sākam meklēt atšķirības, lai spētu izcelties un konkurēt. Tā arī man - sapildu savu ikdienu ar miljons lietām, lai varētu nodarbināt ķermeni un prātu, bet rezultātā darbojos un domāju un sapņoju tikai par tām laiskajām dienām, kuras vēl nesen ienīdu. Kad tās "laiskās dienas" patiesi pienāk, nevaru rast sev vietu, un atkal mēģinu sev atrast aktivitātes, jo tā vienkārši gulēt un neko nedarīt taču ir galīgi nepieņemami. Laiks auksts, laiks silts, karstumi, aukstumi, kompānija, vientulība, atpūta, darbs, rīti, vakari - visu, visu gribas pretējo un tad atkal pretējo, un atkal. Ideālais variants šādā situācijā laikam būtu vienkārši plūst un pieņemt lietas, pieņemt un meklēt tajās visu patīkamo. Tā nu es mēģinu - no rītiem, ejot uz fakultāti, esmu pasākusi biežāk smaidīt. Ir iemesls, ir daudz dažādu iemeslu - dīvaini cilvēki ar saviebtām sejām sabiedriskajā transportā, kafijas pārdevējs, dažādas netīšām līdz ausīm nonākušas frāzes sarunās, mana hroniskā nemācēšana normāli šķērsot ielu, lietussargu izstādes fakultātes vestibilā un tā tālāk, jo šis saraksts ir  nebeidzams. Arī lekcijās, kas, iespējams, nav tik interesantas, tomēr ir iespējams atrast kādus bonusus - sēžu siltā telpā, varu kaut ko palasīt, paskatīties uz cilvēkiem, jauniem attēliem un varbūt, bet tikai varbūt kaut ko nedaudz arī paklausīties, lai saprastu.  Analizējot un pamanot to, kas nav labi šādās lekcijās, var izsecināt, kas būtu jādara, lai to varētu labot, un šos secinājumus varu izmantot pati savā labā, gan vadot privātstundas, gan mācot mazajām baletu. Starp citu, Anna teica, ka rezultātā mēs visi būsim skolotāji, un, spriežot pēc statistikas, ko katrs no mums dara, patiešām izrādās, ka daudzi māca, vienalga vai tās būtu privātstunda, lekcijas vai kāda cita veida nodarbēs. Mācām un saņemam par to atalgojumu gan finansiālā formālā, gan arī (un patiesībā galvenokārt) morālā pacēluma formā, kas sevi ietver gan gandarījumu, gan motivāciju turpināt darīt. Cik daudz "gan"! Tātad opcijas pastāv, un to ir tik daudz.