Sorrow in the autumn.

Man ir vientuļi. Man ir skumji, un viss liekas pagalam drūms. Nē, tā nav rudens depresija, drīzāk ilgas pēc skaistajām vasaras dienām, jaukiem, smaidīgiem, bezrūpīgiem cilvēkiem un saules.
Šodien uzdevu sev jautājumu - kas īsti ir draugs? Kas ir tas, kas vieno cilvēkus un veido draudzību? Nonācu pie pavisam parasta secinājuma - neaizmiršana (draugs tevi neaizmirst), sapratne un neatsvešināšanas, lai arī kādi būtu apstākļi. Tad nu tagad var redzēt īsto bildīti ar draugiem un vienkārši cilvēkiem, kas ikdienā ir apkārt un ar kuriem ir vienkārši labas attiecības, bet ne draudzība. Un vispār - vai nu es esmu palikusi pelēka, vai arī tiešām visi cilvēki ir iekāpuši drūmajā un vairs nav tik saulaini un jauki, kā likās. Zābaki, lietus un pirmās nokritušās lapas, man nepatīk rudens.