Varavīksnes, ko krāju savās kabatās, deja, kura dzīvo manā ķermenī, smaids, kas ir mana dzīves neatņemama sastāvdaļa, draugi, kas vienmēr ir ap mani, ģimene, kuru mīlu, iedvesma, kas rodas melodijas pavadībā, smiekli, kas pavada mani ik dienu, pavasaris, kuru vienmēr gaidu, saule, kuru dievinu un, protams, domas, kuras krājas, līdz ļauju tām vaļu šeit.
Kad beidzot debesīs izsīks ūdens krājumi un pārstās līt lietus? Kad beidzot beigsies pelēkā krāsa un parādīsies maigi zila? Izskatās, ka šodienas koncerts būs viscaur slapjš, kaut gan varbūt arī ir cerība, ka līdz sešiem Jūrmalas debesis apžēlosies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru