trešdiena, 2010. gada 26. maijs

Pigs and Math.

Tadadadā.
Es esmu mājās un arī tuvāko daudzo stundu laikā plānoju te palikt un mācīties, mācīties, mācīties. Protams, tas nav īpaši aizraujoši, taču rīt ir ģeometrija un tad tikai jūnijā ekonomika, bet tas vēl tālu (neizjauciet manas ilūzijas). Pozitīvais ir tas, ka ārā nav labs laiks, un tas netraucēti notur mājās pie grāmatām un kladēm, un nemaz, nemaz negribu iet ārā tajā pelēcībā un drēgnumā.
Vispār paliek tā savādi, ka skola drīz beigsies un ka nemaz nejuūtu to prieku un atvieglojumu. Varbūt tā nospiedošā doma par nākamo mācību gadu traucē, bet varbūt es vienkārši nespēju vēl aptvert, ka pēc šīs jezgas gada garumā var būt arī kaut kas mierīgs un pozitīvs, un atpūtas pilns. Redzēsim.
Viņu lutināja un labi ēdināja. Viņš bija kopts, nekad neslimoja un nestrādāja, taču nomira jauns. Viņa vienīgā problēma - viņš bija cūka.
Kopj, ēdina, lutina un beigās nokauj. Cik skumji ir būt cūkai, taču tas mirklis, ko viņa pavada lutināta, noteikti ir skaists, un varbūt pat atspēko ātro nāvi.
Runājot par cūkām, atkal atcerējos par Animal Farm un to, cik tuvs gan cilvēks var būt cūkai un otrādi.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru