Šodiena pagāja mierīgi. Bija tikai divas stundas, no kurām viena bija fizika, kurā paveicās ar vieglu laboru - tikai sēdēt un fiksēt mērījumus, žēl, ka protokolu nevar veikt tikpat vienkārši. Pēc tam gāju klausīties publiskās runas angļu valodā. Noklausījos visas, izņemot pirmās četras. Speculation on our future. Patiesībā tēma tāda, ka varēja paņemt jebkuru nozari un paanalizēt tās attīstību nākotnē, bet es kārtējo reizi pārliecinājos, ka pirmās ģimnāzijas skolēni ir daudz radošāki (vismaz daļa no runātājiem). Tā teikt, daudzas runas deva vielu pārdomām, pārdomām par visu, ne tikai par nākotni.
Kas attiecas uz manu nāktoni, tad pagaidām tā ir visai noteikta, kaut arī nekad nevar zināt kas un kurā brīdī izmainīsies, tomēr tiekties ir jēga. Dzīvot ar mērķiem tomēr ir vieglāk, lai ko teiktu citi. Arī cīnīties vajag, jo tikai tā var iegūt noturību, pieredzi un pierādīt sev savus spēkus, tikai cīņai ir jābūt ar mēru, jo kāpt pāri līķiem manā uztverē tomēr ir amorāli. Katram sava morāle.Vēl es pēdējā laikā domāju par Maslova piramīdas augšējo daļu - piederība, pašcieņa un pašrealizācija. Šķiet, ka tur viss ir pārdomāts, bet kāpēc gan nevarētu apvienot abas pēdējās daļas?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru