Te, lūk, iekopēju, manuprāt, interesantākos citātus.
Eksistē paradoskss - pēc ieņemšanas bērnam vispirms formējas sirds, tikai pēc tam smadzenes. Zinātnieki ilgi nespēja izprast, kapēc kādā momentā sirds puksti sāk regulēt smadzeņu darbību. Viss kļuva skaidrs, kad tika atklātas sirds smadzenes. Tajās ir tikai ap 40 tūkstoši šūniņu, tomēr tieši tik pietiek sirdij. Sirdij ir ne tikai pašai savs intelekts, tā, salīdzinot ar smadzenēm un citiem orgāniem, formē visspēcīgāko enerģētisko lauku. Tā izmērs ir līdz 3 metriem diametrā, bet ass izejot caur sirds centru , atgādina Tora gredzenu. Visuma pamatā ir līdzīga uzbūve. Sirds telpa ir toroidālas formas elektromagnētiskā lauka avots, kura iekšpusē atrodas vēl viens tāds pats lauks. Šis lauks dod iespēju iekļūt sirds slepenajā kamerā, izmantojot elektromagnētisko virpuli.
Kardiohirurgu atklātajām sirds smadzenēm pieskāriens nes tūlītēju nāvi, bez iespējām glābt.
Jau neizmērojami sen mūsu Prāts slēpj Sirds Spēku. Tas nepārtraukti rada ilūziju, ka tieši viņš ir jūsu dzīves vadošais spēks. Tas saka:” Neklausies Sirds balsī! Tikai es varu zināt Patiesību. Seko man, vienmēr rīkojies pēc loģikas, īstais spēks ir tikai zināšanās.”
Gars nav ķermeņa daļa. Tas eksistē pilnīgi atsevišķi un var atrasties jebkur. Šobrīd cilvēcei viņš ir ievietojies čiekurveida dziedzerī smadzeņu centrā. Tātad mēs balstāmies pamatā,uz informāciju, ko uztveram ar acīm un novadām pa redzes kanāliem, tātad nespējam sevi uztvert kā Pasaules Uzbūves Vienota Veseluma daļu. Rodas viltus sajūta, ka acis ir galvenais ķermeņa uztveres instruments, kat arī jau sen ir pierādījies, ka cilvēks spēj redzēt arī bez redzes orgānu izmantošanas. Daudzi cilvēki ir iemācījušies savu uzmanību novirzīt uz jebkuru ķermeņa daļu, tomēr Apziņas centru no čiekurveida dziedzera turp novirzīt nespēj.
Palasot vēl dažus citus rakstus un aprakstus, pārliecinājos, ka ezotērikas viena no galvenajām, ja ne galvenā, sastāvdaļa ir harmonija. Harmonija starp garu un ķermeni, uz ko cilvēki tiek aicināti tiekties, lai varētu dzīvot racionālāk un visādā ziņā labāk.
Īsumā varu teikt, ka šo visu informāciju ir grūti sagremot, jo grūti ir pat domāt par tik ļoti neiespējamām lietām, tas liekas nesasniedzami, kaut gan kaut kādas domas aizķeras un liek paskatīties uz lietām no cita skata punkta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru