Skolas sākums un septembris kā vienmēr nāca ar 100% svaigām pārmaiņām. Pārmaiņas kā vienmēr visiem nāk par labu, un škiet, ka šoreiz arī man. Pirmais septembris ar ziedu kaudzēm un milzumlielu balto blūzīšu kvantumu izrādījās saulaināks, nekā cerēts. Likās, ka katrs ir gatavs uzsmaidīt, neskatoties uz to, ka beidzās vasara un atsākās sūrās mācības, kuras man, noslēpums, liekas visnotaļ aizraujošas.
Šodien latviešu valodas stundā es ielieku teikuma daļu iekavās, un tas izrādījās vispareizākais variants. Pagaidām gan es nevaru izskaidrot, kāpēc es to izdarīju, bet varētu visu novelt uz intuīcijas uzplaiksnījumu vai arī mīlestību pret matemātiku, kur šīs iekavas ir vairāk nekā vajag un kuras vienmēr ir strikti jāievēro rēķinot.
Es nesaprotu, kā tas cilvēkiem izdodas, bet šodien es pamanīju, ka pastāv tādi kā ēnu cilvēki. Viņi pārvietojas nemanāmi, piezogas negaidīti un atrodas it visur. Jā, diezgan fenomenāli, bet es tā negribētu mācēt. Varbūt noklausās sarunas vai nopēta cilvēkus? Iespējams!
Kursīvs, tas mani sāk uztraukt, jo to lietot nevajadzētu, bet es to aktīvi daru. Kā man tas varētu traucēt? Pagaidām es domāju, ka es atļaušu sev šo vaļību, jo galu galā esmu jau pietiekami ietrenējusi pirkstus rakstīšanā. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru