Solis pa solim un man ir septiņpadsmit. Liekas daudz, bet laikam tā liksies tikai pirmās dienas.
Manām uzvarām pievienojās jauna - pirmais koncerts jaunā ampluā. Likās, ka uztraukums ir katrā ķermeņa daļiņā, bet, ja neskaita kājas noļodzīšanos pašās beigās, es it kā to paveicu. Pirmizrāde, jā.
Šodien mani izbrīnīja parasts, brūns kastanis. Es jau neko nesaku - rudens kā rudens - tomēr tas kastanis likās pārlieku auksts un rudenīgs. Varētu pagriezt laiku atpakaļ.
Man uz muguras šodien bija tetovējums - tāds pavisam necils, zīmēts ar nedrošu "mākslinieces" roku vēstures stundā, toties SATURS... Tikko nomazgāju nost.
Ja es rakstītu un runātu tikai vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem, vai es ātri visiem apniktu? Varētu pamēģināt.
tetovējums diezgan interesants, bet par to saturu.. re, ka pašai patika :))
AtbildētDzēst